Peltsamā pils
Akmens pilskalnu Peltsamā upes krastā izveidoja jau 1272. gadā. Vēlāk (1570–1578) pilskalns bija Livonijas karaļa Magnusa rezidence. Vairākkārt izlaupīto nocietinājumu atjaunoja Johans fon Lauvs. XVIII gadsimtā tā kļuva par lepnu rokoko stila pili. Pils un baznīca nodega 1941. gadā, un 1952. gadā tika atjaunota vien baznīca. Pils turpināja drupās gaidīt savu laiku. 2023. gada vasarā komplekss ir atkal atvērts. Apmeklētājiem ir pieejams pils tornis, konventa un vārtu ēka, kur atrodas lepna ekspozīcija, kas iepazīstina ar pils vēsturi. Tiem, kas iegādājušies biļeti, pils tornī no skatu platformas paveras skats pār pilsētu. Pils pagalmā darbojas restorāns un rokdarbnieku darbnīcas. .
Kuremā pils un parks
Kuremā klasicisma stilā veidoto muižas ēku 1837.–1843. gadā uzbūvēja fon Etingenu ģimene. Muižas ēku projektēja Tartu arhitekts E. J. T. Strauss. Pilī atrodas arī muzeja istaba, kas iepazīstina ar reģiona un Kuremā Lauksaimniecības skolas vēsturi. Patlaban pils telpas tiek izmantotas konferencēm. Sugām bagātais vairākpakāpju parks pazeminās Kuremā ezera virzienā, kas apbur atpūtniekus ar labi sakārtotu pludmali un atpūtas iespējām.
Rajas ciema (Rajaküla) vecticībnieku lūgšanu nams
Par Rajas ciema vecticībnieku draudzes aktivitāšu sākumu var uzskatīt 18. gadsimta pirmo pusi. Sava dievnama celšanai Rajas ciema vecticībnieki saņēma atļauju tikai 1879. gadā. Dievnams tika nopostīts Otrā pasaules kara laikā, un pāri palicis ir tikai zvanu tornis. Pašreizējā lūgšanu namā ir 11 telpas. No 1854. līdz 1930. gadam lūgšanu namā mitinājās Gavrils Frolovs, kurš mācīja bērniem ikonu rakstīšanu, kā arī lasīšanu un rakstīšanu senslāvu valodā, un dziedāšanu pēc vecmodīgām notīm.
